Teks numirti, teks supūti
Tik vardelis čia paliks,
Tik vardelis čia paliks
Šios trobelės kamputy.
Nomirt bija, sapūt bija,
Vārdiņam še palikt,
Vārdiņam še palikt
Šàs istabas kaktiņâ.
/LD, 27753/
Sako, Žemė blogą daro, –
Žemė daro visą labą.
Žemė davė valgyt, gerti,
Globė mano augumėlį.
Sak’, zemite ļaunu dara,-
Zeme dara visu labu:
Zeme deva ēsti, dzerti,
Glabà manu augumiņu.
/LD, 27578/
Meldžiamoji, Žemės Mote,
Duok man kapo raktužėlį
Užrakinčiau aš kapelį
Prieš tą seną motušėlę.
Vai, lūdzama zemes māte,
Dod man kapa atslēdziņu,
Lai es varu kapu slēgt
Priekš tàs vecas māmuļites.
/LD, 27519-0/
Giedant gimiau, giedant augau
Giedant amžių nugyvenau
Giedant eina dvaselytė
Dievo sūnų darželin.
Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju,
Dziedot iet dvēselite
Dieva dēlu dārziņâ ?
/LD, 3, var./
LD – Latvju dainas. K.Barona un H.Visendorfa sakārt., 1. – 6.sēj., Jelg., Pēterburga, 1894 – 1915.